Dainas

Dainas

Nakts





Apkārt kalnu vien staigāju,
Paladziņš padusē;
Kalni, lejas pieguluši,
Kur bij man nu gulēt?

Jauns puisītis, jauna meita,
Jauns bij linu paladziņš;
Ne stundiņas negulēja,
Jau deviņi caurumiņi.

Tici mani, līgaviņ,
Ceļā nakts negulēšu;
Taisi vietu, gaidi mani,
Ber auziņas kumeļam.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otras nakts negulētu:
Es gulēju vakar nakt',
Man nosala muguriņa.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas nakts miegu negulēja?
Kaimiņ' puisis, mūsu meita,
Tie nakts miegu negulēja.
Puisis taisa pumpu gultu,
Meita auži rožu deķi.
Sak' puisitis taisēdams:
Tev, meitiņa, pusgultiņas;
Sak' meitiņa, deķ' auzdama:
Tev, puisiti, pusdeķiša.

Visu nakti sasēdeju
Uz pagāla raudādama:
Cieta gulta, zems pagālis,
Grīns tautietis klāt gulēja.

Ko, brālīti, tu raudāi,
Gultmalāi sēdēdams?
Cieta gulta, zems pagalvis,
Dzedri vārdi līgavai.

Pirmo nakti sasanīdu,
Ar tautieti gulēdama:
Man bij sagša, paladziņš,
Viņam pliki gultas galdi.