Pētījumi

1985.gadā ASV Kolorādo universitātes zinātnieki atklāja, ka arī cilvēkiem piemīt intuitīvā jeb slēptā oža, kas izpaužas kā spēja neapzināti reaģēt uz mūsu organismā esošajiem feromoniem – bioloģiski aktīvām vielām, kas sevī nes ziņas par cilvēka ģenētisko kodu, emocionālo un hormonālo fonu un potenciālo seksuālo piemērotību.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka ir vīrieši, kuri pēc smaržas vien spēj pateikt, vai sieviete ir blondīne vai brunete. Zinātnieki arī secinājuši, ka sievietes un vīrieši visbiežāk dod priekšroku tiem partneriem, kuru DNS ir pilnīgi atšķirīgs no viņu pašu genoma.

1996. gadā ASV bioķīmiķu grupai izdevās mīlnieku asinīs konstatēt arī īpašu ķīmisku vielu kaskādes, kas regulē cilvēku jūtu sfēru un seksuālo uzvedību. Viņiem izdevās arī noteikt to formu un darbības mehānismus.

Izrādījās, ka iemīlējušos asinīs nepārtraukti un sistemātiski palielinās feniletilenamīna koncentrācija, kas kā jebkura stimulējoša viela spēj momentā mobilizēt un uzbudināt organismu.  Šo "mīlas hormonu" iedarbība, zinātniekuprāt, līdzinās narkotikām. Britu BBC interneta portālā, piemēram, var lasīt kompetentu zinātnieku viedokli, ka "pirmā iemīlēšanās izraisa smadzenēs līdzīgu efektu kā kokaīns".

Feniletilenamīni mīlnieka organismā veic vēl kādu labu darbiņu – tie stimulē endorfīnu izdalīšanos smadzenēs, kas arī veicina baudas gūšanu. Izrādās, vispirms rodas vēlēšanās mīlēt un tikai pēc tam — pats mīlas objekts, un nekādā gadījumā otrādi!

Zinātnieki ir raduši arī atbildi uz jautājumu, kāpēc mīlnieki arī tik ļoti cenšas nokļūt viens otra apskāvienos. Izrādās, pie šīs vēlmes ir "vainīgs" oksitocīns - īpašs "apmierinājuma" hormons, kam ir būtiska ietekme uz indivīda uzvedību.

Pārāk neiedziļinoties niansēs, var piebilst, ka šis dīvainais "zvērs" sastāv no desmit aminoskābēm un to izstrādā cilvēka endokrīnie dziedzeri.

Kā pirms pāris gadiem rakstīja laikraksts "The New York Times", ķīmijas profesore Irēna Golsa-Millere secinājusi, ka mīļotā cilvēka klātbūtnē oksitocīna līmenis cilvēka asinīs palielinās. Tieši šī viela veicina mūsu nervu galu jutīgumu, stimulējot arī muskuļu saraušanos.

Vēl zinātnieki izpētīja arī mīlētāju sirdsdarbības un elpošanas intensitāti, temperatūras pārmaiņas atsevišķos ķermeņa rajonos un pat ādas kapilāru īpatnības. Atklājās arī, ka "mīlas hormonu" koncentrācija asinīs ir ļoti niecīga – tās daudzums ir desmitiem miljonu reižu mazāks par vienu gramu.

Avots: Bormane A., “Mājas Viesis”, 2007.

Ilustrācija: sxc.hu