Sapnī ir kas tāds, kas labāks par īstenību; īstenībā ir kas tāds, kas labāks par sapni.

Tolstojs Ļevs

Pravieši

Kad sapnis kļūst par pravietojumu?

Sapņus redz ikviens, taču pamostoties ne visi atceras nosapņoto. Tomēr gandrīz visi cilvēki savas dzīves laikā ir redzējuši vismaz vienu sapni, kuram bijusi simboliska nozīme, vai pat nosapņotais notikums pēc kāda laika realizējies nomodā. Šādus sapņus sauc par pravietiskajiem sapņiem. Taču kā atšķirt vai naktī pieredzētais bijis vienkāršs sapnis vai pravietojums?

Vislielāko klāstu pravietisko sapņu mēs varam aplūkot jūdu-kristiešu svētajos rakstos un it īpaši Vecajā Derībā: „Patiesībā Dievs runā vienreiz un arī vēl otrreiz, bet to vairs ļaudis neievēro. Sapnī, nakts parādībās, kad jo dziļš miegs nolaidies pār cilvēku, kad tas īsā snaudā iemidzis savā guļasvietā, tad vienumēr Viņš atver cilvēka ausi un brīdina ļaudis ar biedinājumu, apstiprina ar zīmogu, tiem iedveš bijību, lai cilvēku atturētu un atrautu no nodomātā ļaunā darba un īstu vīru pasargātu no lepnības un pārmērīgas pašiedomības, lai paglābtu viņa dvēseli no apakšzemes un viņa dzīvību no bojā ejas caur nāves zobenu vai nāves šautru.” [1]

Viduslaiku literatūrpētnieks Entonijs Kolins Spīrings (Anthony Colin Spearing) pravietiskos sapņus iedala trīs kategorijās: „somnium” jeb neizprotamajos sapņos, „visio” jeb pravietiskajos sapņos un „oraculum” jeb viedajos sapņos. [2]

 

Neizprotamos sapņus raksturo patiesās sapņa vēsts aizplīvurotība un divdomība, kas neļauj tiešā veidā izprast sapņa vēstījumu. Šādiem sapņiem nepieciešama interpretācija. Šādu vēstījumu lieliski ilustrē Ēģiptes faraona sapnis: „[..] viņš stāvēja upes grīvā. Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaista izskata un jo treknām miesām. Un viņas ganījās meldros. Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upes, nejauka izskata un jo liesām miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes malā. Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās septiņas treknām miesām un skaista izskata govis.” [3]

Kā redzams sapņa vēstījums ir netiešs. Līdzīgus piemērus varam sastapt arī mūsdienās, piemēram, daudzas līgavas pieredz tā saukto arhetipisko sapni. Viņas sapņo kā dodas pie altāra, lai salaulātos, un negaidot paklūp pašas uz savas kleitas. Šī sapņa atstāstījumi ir identiski, bet tas nenozīmē, ka sapnis nes vienu un to pašu vēstījumu. Lielākoties tas ir alegorisks, pilnīgi atvērts interpretācijām, atbilstoši katrai sapņotājai. Vienai tas var nenozīmēt neko vairāk kā nedrošību par velkamo tērpu. Citai tas var nozīmēt vispārēju nemieru par ieiešanu jaunā dzīves posmā. Vēl citai tas var norādīt uz iekšēju pretestību pret rituālu un greznību. Tomēr kādai citai tas var būt arī pravietiskas ziņas nesējs – brīdinājums, ka šī laulība ir kļūmīgs solis. Šāda veida sapnis ir viens no tiem, ar kuru ir vērts padalīties, pārspriest ar citiem un apdomāt, ko šis sapnis vēstī tieši tā sapņotājai. [4]

Turpretim, pravietiskie sapņi bez apslēptības parāda kaut ko, kas „patiesi kļūs īstenība”. Piemēram, Jēkabs pieredzēja sapni, kurā Dievs viņam atklāja, ka Viņš tā pēcnācējiem dāvās to zemi, uz kuras Jēkabs sapņa brīdī gulēja. Un, kā liecina Svētie raksti, tas piepildījās. [5]

Analītiskās psiholoģijas pamatlicējs Karls Gustavs Jungs (Carl Gustav Jung), kas lielāko savas dzīves daļu veltījis sapņu pētniecībai, šos sapņus raksturo kā sagaidāmās funkcijas sapņus:

„Sagaidāmā funkcija [..] ir paredzējums no bezapziņas par nākotnes apzinātu sasniegumu, kaut kas līdzīgs sagatavojošam uzdevumam, skicei vai plāna uzmetumam un tā simboliskais saturs nereti ieskicē konflikta risinājumu. [..] Tomēr būtu nepareizi tos saukt par pravietiskiem, jo tie nav pravietiskāki par medicīnisko diagnozi vai laika prognozi. Tie drīzāk ir priekšlaicīga iespējamību kombinācija, kuras var sakrist ar patieso lietu dabu, bet nav nepieciešama sakritība visos sīkumos. Un tikai tad, ja sastopamies ar pilnīgu sakritību, mēs varam runāt par pravietojumu.” [6]

Savukārt, viedajos sapņos parādās vecs, dievbijīgs vīrs, pravietis vai pat Dievs, kas sniedz nozīmīgu informāciju vai padomu: „Un Dievs nāca pie aramieša Lābana sapnī, nakts laikā, un sacīja: „Sargies, ka tu ar Jēkabu nerunā ne labu, ne ļaunu.”” [7]

Jūdaisma pētnieks rabīns Seimūrs Rossels (Seymour Rossel), papildina, ka pravietisko sapni (šeit domājot jebkuru tā parādīšanās formu) raksturo arī fiziskās izjūtas, kas to pavada. Pārsvarā bailes, taču jāpiebilst, ka saskaņā ar viena no ievērojamākajiem viduslaiku ebreju filozofiem un teologiem Maimonida (Maimonides) viedokli, bailes vienmēr nenozīmē izteiktas šausmas. Tās var būt arī bailes kā godbijības izjūta, pārsteigums vai trīsas. Pravietiskā sapņa vēsts izprašanai nepieciešams pārdomāt arī šīs piedzīvotās izjūtas. [8]

Rezumējot visu iepriekš minēto, var iezīmēt galvenās pravietiskā sapņa aprises. Pirmkārt, pravietiskais sapnis būs tāds, kurā tiek saņemta kāda konkrēta ziņa vai vēstījums. Otrkārt, pravietisko vēsti var pavadīt dzīva tēlainība, taču dažreiz tie ir tikai neilgi atklāsmes vai apskaidrības uzplaiksnījumi. Treškārt, pravietiskie sapņi nav regulāri. Un, lai arī tos iespējams kultivēt, tie parasti nāk neaicināti. To biežums un intensitāte pieaug pārmaiņu, pārejas vai krīzes brīžos.

Tomēr pirms piedēvēt savam sapnim pravietiskumu, der atcerēties vēl kādus Vecās Derības vārdus: „Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: "Lai jūs nemaldina jūsu pravieši, kas jūsu vidū dzīvo, nedz arī jūsu zīlnieki; neticiet arī saviem sapņiem, ko jūs redzat! Jo tie ir meli, ko viņi jums sludina Manā Vārdā, Es viņus neesmu sūtījis, tā saka Tas Kungs.”” [9] Tas ir brīdinājums nepārvērtēt sapņu nozīmi, bet gan rūpīgi to apsvērt un izanalizēt, jo visbiežāk ziņa, kas caur to tiks nesta, būs tikai norāde, padoms vai konflikta atrisinājums individuālajā dzīvē nevis pravietojums. Mūsu dzīve nedrīkst balstīties tikai ap sapņiem, bet tieši tāpat nedrīkst sapņos sūtītās ziņas ignorēt, jo, iespējams, Dievs mums vēlas pavēstīt ko svarīgu.

Izmantotā literatūra:

  1. Ījaba 33:14-18, http://bibele.lv
  2. Spearing A. C. (1976) Medieval Dream-Poetry. Publishing house: Cambridge University Press.
  3. 1.Mozus 41:1-4, http://bibele.lv
  4. Rossel S. (2003) Bible Dreams: The Spiritual Quest : How the Dreams in the Bible Speak to Us Today.  Publishing house: S.P.I. Books.
  5. 1.Mozus 28:12-15, http://bibele.lv
  6. Jung C.G. (1991) The Structure and Dynamics of the Psyche. (The Collected Works of C.G.Jung, vol.8). Publishing house: Routledge.
  7. 1.Mozus 31:24, http://bibele.lv
  8. Rossel S. (2003) Bible Dreams: The Spiritual Quest : How the Dreams in the Bible Speak to Us Today. Publishing house: S.P.I. Books.
  9. Jeremija 29:8-9, http://bibele.lv

Autors

Signe Veipa-Kopmane