Pasakas

Vakara pasaciņas tēliem un simboliem bērnu domāšanā ir dziļāka nozīme nekā pieaugušo loģiskajā prātā. Pasaku klausīšanās bērniem veicina tēlainās domāšanas, radošuma un runas attīstību.

Reiz dzīvoja viens vecs vīriņš, abru taisītājs. Viņam pietrūka maizes, kā jau daždien veciem, kas pelnīt daudz nespēj. Bet kaimiņa saimnieks sacīja: «Uztaisi man jaunu abru, tad maizi iedošu!» Labi!
Vīriņš uztaisīja prāvu, prāvu abru un nesa uz kaimiņiem.

Pasaku, par kukulīti, kurš nolēca no palodzes un aizripoja prom, lai redzētu un iepazītu visu pasauli, stāsta mazā pasaku stāstniece Lotte.

Dzīvoja sirms vecītis. Reiz aukstā ziemā viņš brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt pīpīti. Kamēr viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu.

Senos laikos kaķis ar peli dzīvojuši kopā kā vīrs ar sievu vienā mājā. Kaķis gājis uz lauku medīt, un pelīte taisījusi ēdienu, cepusi gaļu un vārījusi putru. Pelīte bijusi laba un taupīga saim­niece, un kaķis bijis ar viņu ļoti mierā.