Dainas

Dainas

Miegs

Ak tu skuķi, bāra bērns,
Tavu skaistu dziedašanu!
Man nenāca nakti miegs,
Tavu dziesmu klausoties.

Dziesmiņ' mana šāda tāda,
Tā man kaunu nedarīja;
Miegs man dara lielu kaunu,
Tukšu pūru tautiņās.

Nu gulēšu, nu nāk miegs,
Viņu nakti negulēju:
Ar Laimiņu runādams
Viņu nakti sasēdēju.

Balta, balta bārenīte,
Kas to baltu balināja?
Vieglas kājas, jautris miegs,
Tas to baltu balināja.

Ak, tu skuķi bāra bērns,
Tavu daiļu augumiņu!
Man nenāca nakti miegs,
Uz tevim domājot.

Ai, nabaga bārenite,
Kam tik daiļa tu izaugi!
Man ne nakti miegs nenāca
Uz tevim(i) domajot.

Miegs man nāca saulītē,
Ko darīšu vakarā?
Sīva augu brālišôs,
Ko darīšu tautiņās?

Miegs man nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmulīte;
Ņem māmiņa bērza rīksti,
Dzen miedziņu žagaros.

Miegs man nāca, gulēt ietu,
Māte vaļas man neļāva;
Tā sacīja nelaizdama:
Vajag pūru piedarīt.

Miegs man nāca, darbs mīlēja,
Abi mana piederēja;
Kad miedziņu izgulēšu,
Tad darbiņu padarīšu.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarīja:
Miegs darīja tukšu pūru,
Ne baltās villainītes.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja;
Ne ar miegu laba biju,
Ne ar bārgu valodiņu,
Ar darbiņu laba biju,
Ar jauko valodiņu.

Miega, meitas, neraudiet,
Miegs jums laba nedarīja:
Miegs jums dara tukšu pūru,
Bez ieloka villainīti.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja:
Miegs man dara tukšu pūru,
Lielu kaunu tautiņās.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja:
Miegs man dara lielu kaunu,
Tukšu pūru tautiņās.

Miegs nāca, miegs nāca,
Ūjà, ūjà!
Liks vaļu, liks vaļu,
Kur galvu griezìs ?.
Tepati lidina
Ērkuļa galâ.

Miegs man nāca, es nevaru,
Launadziņa negulejse;
Tautas rāja, es nevaru,
Baliņam nesacijse.

Miegs man nāca, gulēt gāju,
Visas malas piegulētas;
Cisas nesu rociņā,
Paladziņu padusē.

Liniem sēju to druviņu,
Magonēm noziedēja;
Nakti miegs man nenāca,
To druviņu domājot.