Raksti

Simboliem piemīt tā pati funkcija, kas zīmēm, un abi šie vārdi bieži tiek lietoti kā sinonīmi. Bet jāsaprot, ka simbolam ir dziļāka nozīme nekā zīmei. Kā teicis latviešu zīmju pētnieks Valdis Celms: „Ne katra zīme ir simbols, bet visi simboli ir arī zīmes”.

Izdzirdot vārdu „simbols”, vairumam cilvēku tas asociējas ar kādu konkrētu vai nekonkrētu zīmi, vai arī ar kaut ko maģisku, mistisku. Un pareizi vien ir, jo, kā savā grāmatā „Krievu simbolisma vēsture” norādījis tās autors Ronalds E. Petersons, tad „kā galvenokārt interpretē praktiķi – simbols norāda uz zīmi, ko nepieciešams atšifrēt un tāpēc tā aicina lasītāju vai skatītāju iekļauties noslēpumā.”

Cilvēkiem ir iedzimta tieksme ne tikai izdzīvot un vairoties, bet arī meklēt skaidrojumu dzīves noslēpumiem. Šos noslēpumus nevar vienkārši atminēt, tāpēc, lai tos izskaidrotu, tiek lietota simbolu valoda. Neatkarīgi no tā vai mēs dzīvojam komerciālā pasaulē, vai sabiedrībā, kas cenšas tikt pasargāta no laikmetīgiem apstākļiem, simbolu pētniece Miranda Bruce norāda, ka mums visapkārt ir zīmes, attēli un idejas, kas bieži vien ir simboliski.

Simbols ir zīme, kuras veidols ir tēls, kas iedarbojas uz cilvēka apziņu. Simbols izraisa emocionālu reakciju pret attēlojamo objektu, piemēram, ja mēs aplūkojam divus simbolus – gaismu un tumsu – un meklējam atslēgas vārdus katram no tiem, gaisma mums emocionāli raisa pozitīvas sajūtas – saule, siltums, diena, taču tumsa raisa gluži pretējas, pat negatīvas sajūtas – nakts, melnums, noslēpumainība un mistika.

Zīme ir objekts, kas diezgan skaidri saprotamā veidā norāda vai attēlo kaut ko. Piemēram, reklāma mums atgādina par tirgus produktiem, ceļa zīmes informē par ceļu satiksmes noteikumiem, ķermeņa kustības atklāj mūsu noskaņojumu. Tā kā modernā pasaule grauj mūsu identitātes sajūtu, tad mēs bieži vien lietojam zīmes, lai definētu sevi un savu identitāti, piemēram, valkājot zīmolu apģērbu.

Atšķirībā no zīmes simbols ir kaut kas, kas pēc savas būtības vai izskata attēlo kaut ko, kam ir dziļāka nozīme, jēga. Piemēram, uguns simbolizē saules liesmas, kas, savukārt, saistītas ar siltumu, gaismu, dzīvības spēku un vīriešu radošajām spējām. Mitoloģija norāda, ka dieviem, kuriem piemitušas šīs īpašības, parasti bijusi saistība ar sauli. Arī mazāka apjoma priekšmeti, kā svece vai lampa, saistīti ar saules attēlojumu un līdz ar to – ar vīrišķo pasauli un dzīvības spēku.

Avoti: Peterson R. A history of Russian symbolism, 1993; Bruce M. Mitford. Tecken & symboler i färg, 1999;

Ilustrācija: 123rf.com