Sapnis ir labs un derīgs, ja tikai netiek piemirsts, ka tas ir sapnis.

Renāns Žožefs

Pasakas

Pasaka par zvēriem un abru taisītāju

Reiz dzīvoja viens vecs vīriņš, abru taisītājs. Viņam pietrūka maizes, kā jau daždien veciem, kas pelnīt daudz nespēj. Bet kaimiņa saimnieks sacīja: «Uztaisi man jaunu abru, tad maizi iedošu!» Labi!
Vīriņš uztaisīja prāvu, prāvu abru un nesa uz kaimiņiem.

Tai dienā bij briesmīgi karsts laiks un nesamais smags, spēka maz, nabadziņš, jāsaka, pārpūlējies galā. Par laimi, gadījās ozolu mežs, kur dzestrā ēnā varēja atšauties. Tā nu viņš apsēžas, noslauka sviedrus un iesāk domāt: «Vai nebūtu gudrāki tepat brītiņu pagulēt?» Jā, būs gan! Un tūliņ nolikās garšļauku, bet abru drošības dēļ uzvilka sev virsū par apsegu.

Te pēc maza laiciņa atskries zaķis, nosēdīsies uz abras un brīnīsies: «Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!»

Pa brītiņam vēl attecēs ir lapsa, nosēdās uz abras zaķim blakus un brīnījās: «Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!»

Pa brītiņam atskrēja arī vilks, nosēdās uz abras lapsai blakus un brīnījās: «Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!»

Pa brītiņam atnāca vēl lācis, notupās uz abras vilkam blakus un brīnījās: «Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!»

Nu sēdēja, sēdēja visi, beidzot sāka pārrunāt: «Ko tā velti sēdēsim, paraudzīsim maltīti.» Lācis sacīja: «Zinu mežā brangu biškoku, to es atnesīšu!»

Vilks sacīja: «Zinu kaimiņa kūtī treknu aunu, to es atnesīšu!»

Lapsa sacīja: «Zinu brangu zostēviņu, to es atnesīšu!»

Zaķis iesaucās: «Zinu kaimiņa dārzā brangu kāpostu galviņu, to es atnesīšu!»

Visi aizgāja, katrs pēc sava medījuma. Ne visai ilgi — jau lācis atstiepa stropu un nosvieda uz abras, ka nobraukšķēja vien; tad nāca vilks ar aunu, lapsa ar zostēviņu un beidzot zaķis ar kāpostu galviņu.

Nu draugi mielojās. Bet vecais abru taisītājs apakš abras pašu laiku pagriezās uz otriem sāniem, abra pakustējās, un lācis tūliņ iesaucās: «A! kas to galdu kustina?» Bet vairāk neko — un tā ēda atkal.

Pa brītiņam vecais atkal pakustināja abru; vilks iesaucās: «Ā! kas to galdu kustina?» Bet vairāk neko — un tā ēda atkal.

Pa brītiņam vecais atkal pakustināja abru; lapsa iesaucās: «Ā! kas to galdu kustina?» Bet vairāk neko — un tā ēda atkal.

Pa brītiņam vecais labi dikti pakustināja abru; zaķis iesaucās: «Ā, kas to galdu kustina?» «Te vairs nav labi, bēgsim!»

Un tā aizbēga arī visi — katrs uz savu pusi; bet vecajam abru taisītājam palika medus, gaļa, kāposti. Par abru tas vēl dabūja no kaimiņa maizi, un nu bij pārtikas vecam vīram papilnam.

Avots: Latviešu tautas pasakas, 1988.

 

SapņuGuru redakcija

Autors

SapņuGuru redakcija

Viedokļi

Pievienot viedokli
Lai pievienotu viedokli, Tev jābut Eguru abonentam. Reģistrē savu kontu.
Ar SapņuGuru kontu

Reģistrēties

Sapņu TOP5

1

30 interpretācijas

2

4 interpretācijas

3

32 interpretācijas

4

18 interpretācijas

5

8 interpretācijas

Citi simboli

Sapņu ķērājs

To daudz – par kaut ko izšķirties.

Par to būt – sirdsapziņas pārmetumi par izdarīto.

No to uzb...

Reklāma

Padomnieks

Vai zināji?

Cilvēkiem ar miega problēmām jāvairās no snaušanas pa dienu, jo tas var papildus traucēt miegu naktī.